Skolotājas Dzintra un Rasa izstaro mīļumu, labestību un mieru. Tieši tādi aug arī bērni “Bitīšu grupā”. Skolotāju palīdze Jevgēnija vienmēr ir blakus, lai mazos uzmundrinātu un palīdzētu, ja ir nepieciešams.
Bērni atbilstoši grupas nosaukumam ir ļoti rosīgi un aktīvi. Kolīdz iemācījušies izrunāt pirmos vārdiņus un veidot nelielus teikumiņus, tā skolotājas aicina mācīties dzejolīšus un dziesmiņas.
Bērns no 2 gadu vecuma:
Mans ķermenis
• Es brāžos apkārt kā norāvies no ķēdes — taisni uz priekšu, rokas izstieptas, bez apstāšanās, līdz tas viss beidzas ar ietriekšanos sienā vai cilvēkā.
• Es eksperimentēju ar savām kustībām: skrienu, rāpjos, tipinu atpakaļgaitā, jāju uz rotaļu zirdziņa, metu zemē visu, ko vien varu atrast, un griežos uz riņķi, līdz apreibstu un nokrītu pie zemes.
• Jau protu pats noģērbties un patiesībā to arī bieži daru, lai varētu skraidīt pliks. Lai nodrošinātos, ka es to nemēģinu darīt citu cilvēku klātbūtnē, velciet manas jaciņas ar pogām uz aizmuguri.
• Ja līdz šim es vēl neesmu atklājis savus dzimumorgānus, tagad tos noteikti atradīšu.
• Manas autiņbiksītes ir sausas ilgāku laiku, taču diezin vai es esmu gatavs doties uz podiņa.
• Es kļūstu aizvien izveicīgāks. Varu pāršķirt grāmatas lapas, nospiest durvju rokturus un atmūķēt drošības slēdzenes.
• Lēnām kļūst skaidrs, vai es esmu labrocis vai kreilis. Lūdzu, nemēģiniet to mainīt.
• Es ēdu mazāk, lai gan man ir vairāk zobiņu — veseli sešpadsmit. Tā vietā, lai apēstu visas pupiņas uz mana šķīvja, dažas no tām gribu iebāzt savā degunā.
Sajūtas
• Ikreiz, kad mans ķermenis nedara to, ko es gribu, lai tas darītu, es sadusmojos. Kad mēģinu padzerties, sula izšļakstās pa galdu, kad cenšos palēkties, nokrītu.
• Es izrādu savas emocijas ar visu savu ķermeni — kliedzu, dauzu kājas, ķēmojos, metu mantiņas, situ, kožu un skrāpēju.
• Kārtējās dusmu lēkmes laikā es pilnībā zaudēju kontroli pār savām emocijām un savu ķermeni. Tāpēc ir tik svarīgi, lai jūs saglabātu mieru, kamēr manas dusmas dabīgi pāriet.
• Ja es saku, ka ienīstu jūs, es tā nedomāju. Tie vienkārši ir man spēcīgākie zināmie vārdi, kas palīdz man izteikt emociju stiprumu.
• Mani mulsina visu veidu pārmaiņas. Līdz šim es biju pasaules centrā, kur jūs un pārējie cilvēki darīja visu, ko es gribēju, bet tagad man šķiet, ka esmu zaudējis visu kontroli. Daudzie ierobežojumi mani uztrauc un sadusmo — gan mana ķermeņa ierobežotās spējas, gan jūsu izvirzītie noteikumi.
• Kad jūs lūdzat mani kaut ko izdarīt, man biežākā atbilde ir „nē”. Taču es būšu pārsteigts un pat noskumis, ja jūs mani vienmēr uztversiet nopietni.
• Iespējams, ka cilvēki, kas agrāk man patika, tagad kļūst vienaldzīgi.
Prāts
• Tā vietā, lai paļautos uz veiksmi, es sāku daudz ko apsvērt savā prātā. Agrāk mēdzu paņemt jebkuru puzles gabaliņu un iespraust to izraudzītajā vietā, bet tagad to vispirms apgrozu, izpētu un mēģinu izdomāt, kur tas labāk iederētos.
• Iespējams, ka es sāku lietot teikumus ar diviem vai vairāk vārdiem, piemēram, „vairāk sula” vai „es iet laukā”. Mans vārdu krājums ir no diviem līdz vairāk nekā 100 vārdiem.
• Es sāku saprast, ka katru dienu sauc citā vārdā. Tāpēc es bieži jautāju: „Kas tas?”
• Es vēl neprotu saskaitīt, lai gan reizēm varu atkārtot cipariņus. Taču zinu atšķirību starp vienu un vairāk nekā vienu cepumu.
• Kad jūs nosaucat dažādas ķermeņa daļas, es varu uz tām norādīt. Tāpat varu atrast attiecīgus priekšmetus un dzīvās būtnes grāmatu attēlos.
• Sāku izprast, kā darbojas laiks. Es nesapratīšu, ja jūs man teiksiet „pēc stundas”, taču es zinu, ko nozīmē „pēc pusdienām”.
• Neprotu saprātīgi domāt. Es nesapratīšu, ja jūs man teiksiet: „Nesit savam brālim, jo viņam sāp. Ja viņš sitīs tev pretī, tev arī sāpēs.” Vienkārši pasakiet man „nē” un pārceliet citā vietā.
• Es sāku atdarināt to, kā jūs tīrāt māju vai runājat pa telefonu. Arvien vairāk mani sāk interesēt izlikšanās spēle.
Mana pasaule
• Es nepārtraukti svārstos starp vēlmi būt jūsu tuvumā un būt neatkarīgam un patstāvīgam.
• Man ir nepieciešams brīvi kustēties gan iekšā, gan ārā. Lai arī cik rūpīgi jūs esat nodrošinājuši visu māju, es vienalga tikšu klāt mantām, par ko jūs neesat iedomājušies. Jums joprojām nāksies mani uzmanīt visu laiku, kamēr vien esmu nomodā.
• Mani tiešām fascinē telefoni. Tomēr es nevaru uzturēt telefona sarunu. Visbiežāk vienkārši klausos, smaidu vai māju ar galvu. Mani tracina, ka, runājot pa telefonu, jūs mani ignorējat.
• Mutiska komunikācija nav mana stiprā puse. Bieži vien, kad nevaru atrast īstos vārdus, lai aprakstītu, ko vēlos, vai arī kad esmu pārāk noguris, lai domātu, es sagrābšu jūsu roku un vedīšu pie iedomātās mantas.
• Man patīk palīdzēt mājas darbos. Lūdzu, uzticiet man ātrus, vienkāršus darbiņus, piemēram, ļaujiet man salikt iepirkumus kādā no zemajiem virtuves plauktiem.
• Ja vien esat tuvumā, īsu brīdi es varu spēlēties arī vienatnē.
• Vēl neesmu gatavs rotaļām ar citiem bērniem. Es esmu tik ļoti pieķēries savām rotaļlietām, ka pat varētu tās paslēpt no citiem bērniem.
• Man patīk būt uzmanības centrā.