{"id":7346,"date":"2018-04-17T19:46:58","date_gmt":"2018-04-17T16:46:58","guid":{"rendered":"http:\/\/auseklitis.eu\/?page_id=7346"},"modified":"2019-03-26T15:39:29","modified_gmt":"2019-03-26T12:39:29","slug":"specialas-izglitibas-pedagogs","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/auseklitis.eu\/?page_id=7346","title":{"rendered":"Speci\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas pedagoga nodarb\u012bbas"},"content":{"rendered":"\n<p><span style=\"color: #000080;\">Speci\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas skolot\u0101jai Agitai Taurmanei ir fantastiska sp\u0113ja izprast b\u0113rnu v\u0113lmes, vajadz\u012bbas, prasme vi\u0146us uzklaus\u012bt, ieinteres\u0113t un m\u0113r\u0137tiec\u012bgi vad\u012bt m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s procesu. Lai p\u0113c iesp\u0113jas veiksm\u012bg\u0101ka b\u016btu iek\u013caujo\u0161\u0101s izgl\u012bt\u012bbas realiz\u0113\u0161ana, skolot\u0101ja Agita jau otro gadu apg\u016bst Montesori m\u0101c\u012bbu metodi. Speci\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas kabinet\u0101 ir ieg\u0101d\u0101ti Montesori m\u0101c\u012bbu materi\u0101li, k\u0101 ar\u012b vair\u0101ki\u00a0 plan\u0161etdatori, un citu m\u0101c\u012bbu l\u012bdzek\u013ci.<\/span><\/p>\n\n<p><span style=\"color: #333399;\">Montesori pedago\u0123ijas pamat\u0101 ir: \u012bpa\u0161i sagatavota vide un pedagogs \u2013 kur\u0101 viss izveidots, \u0146emot v\u0113r\u0101 b\u0113rna vajadz\u012bbas un iesp\u0113jas: m\u0113be\u013cu lielums ir atbilsto\u0161s b\u0113rna augumam, plaukti ir zemi un atv\u0113rti, lai b\u0113rns br\u012bvi var\u0113tu pa\u0146emt jebkuru materi\u0101lu, mantas ir tik lielas, lai var\u0113tu t\u0101s pacelt. Pedagogs ir pal\u012bgs, nevis noteic\u0113js, vi\u0146\u0161 vienm\u0113r ir l\u012bdz\u0101s, pal\u012bdz apg\u016bt jaunas zin\u0101\u0161anas, izdar\u012bt atkl\u0101jumus un izlabot savas k\u013c\u016bdas, ta\u010du nedara to b\u0113rna viet\u0101. Marija Montesori ir izstr\u0101d\u0101jusi daudzus izcilus att\u012bst\u012bbu veicino\u0161us materi\u0101lus (kluc\u012b\u0161us, cilindrus utt.). Tie ir est\u0113tiski un kvalitat\u012bvi, t\u0101p\u0113c b\u0113rns v\u0113las ar tiem darboties. M\u0101c\u012bbu materi\u0101lu veido\u0161an\u0101 ir iev\u0113roti da\u017e\u0101du zin\u0101t\u0146u principi. Daudzos materi\u0101los ir iestr\u0101d\u0101ta k\u013c\u016bdu p\u0101rbaudes funkcija &#8211; tas noz\u012bm\u0113, ka, darbojoties ar materi\u0101lu, b\u0113rns pats pamana, ka ir izdar\u012bjis k\u013c\u016bdu, un pats atrod pareizu risin\u0101jumu. T\u0101pat daudzos materi\u0101los ir iev\u0113rots sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbas pak\u0101pes no\u0161\u0137ir\u0161anas princips (piem\u0113ram, visi ska\u0146as cilindri ir vien\u0101di, ta\u010du ar da\u017e\u0101du ska\u0146as toni). Materi\u0101li ir sadal\u012bti piec\u0101s zon\u0101s un izveidoti noteikt\u0101 sec\u012bb\u0101, lai nep\u0101rtraukti veicin\u0101tu b\u0113rn\u0101 v\u0113lmi uzzin\u0101t ko jaunu. \u0160\u012bs zonas ir:<\/span><\/p>\n<ul>\n<li><span style=\"color: #333399;\">praktisk\u0101s dz\u012bves zona.<br \/>\nVairums \u0161eit sastopamo lietu ir atrodamas ikviena b\u0113rna m\u0101j\u0101s. Praktisk\u0101s dz\u012bves zona ir k\u0101 tilts starp m\u0101j\u0101m un b\u0113rnud\u0101rzu \u2013 t\u0101 pal\u012bdz b\u0113rnam \u0101tr\u0101k pierast pie jaunas vides un pedagoga. \u0160eit b\u0113rns apg\u016bst daudzas lietas, kas pal\u012bdz vi\u0146am ieg\u016bt patst\u0101v\u012bbu un v\u0113l\u0101k &#8211; neatkar\u012bbu. Ar lielu paciet\u012bbu un prieku b\u0113rni pog\u0101 pogas, sien lentes, ber putraimus, lej \u016bdeni, grie\u017e d\u0101rze\u0146us, mazg\u0101 un gludina ve\u013cu, \u0161\u0137iro riekstus,<\/span><\/li>\n<\/ul>\n<ul>\n<li><span style=\"color: #333399;\">saj\u016btu (sensor\u0101) zona.<\/span><\/li>\n<\/ul>\n<p><span style=\"color: #333399;\">Pla\u0161s materi\u0101lu kl\u0101sts pal\u012bdz b\u0113rnam att\u012bst\u012bt visas ma\u0146as \u2013 dzirdi, redzi, tausti, gar\u0161as izj\u016btu un o\u017eu. Str\u0101d\u0101jot ar materi\u0101liem, b\u0113rns m\u0101c\u0101s ar\u012b izjust temperat\u016bras un svara sv\u0101rst\u012bbas;<\/span><\/p>\n<ul>\n<li><span style=\"color: #333399;\">matem\u0101tikas zona.<\/span><\/li>\n<\/ul>\n<p><span style=\"color: #333399;\">B\u0113rns viegli un dabiski apg\u016bst da\u017e\u0101dus matem\u0101tikas j\u0113dzienus un likumsakar\u012bbas, jo tie nav abstrakti. B\u0113rns darbojas ar konkr\u0113tiem priek\u0161metiem (stie\u0146iem, p\u0113rl\u012bt\u0113m, kluc\u012b\u0161iem) un bie\u017ei vien pats atkl\u0101j formulas, kuras cit\u0101di b\u016btu j\u0101iem\u0101cas no galvas;<\/span><\/p>\n<ul>\n<li><span style=\"color: #333399;\">valodas att\u012bst\u012bbas zona.<\/span><\/li>\n<\/ul>\n<p><span style=\"color: #333399;\">Rakst\u012bt un las\u012btprasme tiek m\u0101c\u012bta, izmantojot redzes, taustes un dzirdes atmi\u0146u, t\u0101p\u0113c rezult\u0101ts ir daudz efekt\u012bv\u0101ks;<\/span><\/p>\n<ul>\n<li><span style=\"color: #333399;\">kosmoss jeb zin\u0101t\u0146u zona.<\/span><\/li>\n<\/ul>\n<p><span style=\"color: #333399;\">\u0160eit b\u0113rns apg\u016bst da\u017e\u0101du zin\u0101t\u0146u pamatus, piem\u0113ram, \u0123eogr\u0101fiju un bot\u0101niku;<\/span><br \/>\n<span style=\"color: #333399;\">Montesori grup\u0101 b\u0113rniem ir dota liela br\u012bv\u012bba. Dom\u0101jot par b\u0113rniem un br\u012bv\u012bbu, daudziem pr\u0101t\u0101 ien\u0101k haoss. Ta\u010du Montesori grup\u0101s haosa nav. Tie\u0161i otr\u0101di, grup\u0101 parasti ir k\u0101rt\u012bba, materi\u0101li atrodas plauktos sav\u0101 viet\u0101, bet b\u0113rni ir izkl\u012bdu\u0161i pa visu telpu un mier\u012bgi darbojas. Br\u012bv\u012bba Montesori grup\u0101 noz\u012bme to, ka b\u0113rns pats izv\u0113las, ar kuru materi\u0101lu un cik ilgi darbosies. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 past\u0101v virkne noteikumu &#8211; piem\u0113ram, p\u0113c darbo\u0161an\u0101s didaktiskais materi\u0101ls ir j\u0101saliek un j\u0101novieto atpaka\u013c uz plaukta, nedr\u012bkst trauc\u0113t citiem str\u0101d\u0101t&#8230; Noteikumus izstr\u0101d\u0101 kop\u0101 ar b\u0113rniem, un b\u0113rni tos labpr\u0101t iev\u0113ro. Izv\u0113les br\u012bv\u012bba sekm\u0113 b\u0113rnu pa\u0161discipl\u012bnu, jo vi\u0146i pa\u0161i br\u012bvpr\u0101t\u012bgi izv\u0113las, ar ko nodarbosies;<\/span><br \/>\n<span style=\"color: #333399;\">Marija Montesori iev\u0113roja to, ko v\u0113l\u0101k apstiprin\u0101ja citi pedagogi, proti \u2013 pirmsskolas vecuma b\u0113rns iziet cauri noteiktiem sensit\u012bvajiem periodiem \u2013 laika posmiem, kad b\u0113rns viegli un ar prieku apg\u016bst noteiktas zin\u012bbas. Ja \u0161o ieinteres\u0113t\u012bbu neizmanto, v\u0113l\u0101k b\u0113rnam t\u0101s apg\u016bt jau ir daudz gr\u016bt\u0101k. Radik\u0101ls sensit\u012bvo periodu piem\u0113rs ir t\u0101 saucamie \u201emaug\u013ci\u201d, ko izaudzin\u0101ju\u0161i dz\u012bvnieki. Runas veido\u0161anas sensit\u012bvais periods ir l\u012bdz septi\u0146u gadu vecumam. Ja maugli atrada tad, kad tas jau bija vec\u0101ks par 7 gadiem, centieni iem\u0101c\u012bt vi\u0146u run\u0101t nevainagoj\u0101s ar pan\u0101kumiem. Burtu apg\u016b\u0161anas sensit\u012bvais periods ir ap 4-5 gadu vecumu; dro\u0161i vien daudzi vec\u0101ki ir iev\u0113roju\u0161i, ka b\u0113rniem p\u0113k\u0161\u0146i par\u0101d\u012bjusies pastiprin\u0101ta interese par burtiem. Tas ir laiks, kad b\u0113rns visviegl\u0101k un vis\u0101tr\u0101k var iem\u0101c\u012bties las\u012bt. Montesori grup\u0101 iev\u0113ro sensit\u012bvos periodus, audzin\u0101t\u0101ja seko katra b\u0113rna intere\u0161u att\u012bst\u012bbai.<\/span><br \/>\n<span style=\"color: #333399;\">Montesori grup\u0101s vienlaic\u012bgi darbojas da\u017e\u0101da vecuma audz\u0113k\u0146i, jo b\u0113rns lab\u0101k nek\u0101 pieaugu\u0161ais sp\u0113j iem\u0101c\u012bt citiem b\u0113rniem ko jaunu. Izst\u0101stot citiem, ko vi\u0146i zina un prot, vec\u0101kie b\u0113rni nostiprina jau ieg\u016bt\u0101s prasmes, savuk\u0101rt mazi\u0146ie lab\u0101k saprot grupas biedra, nevis pieaugu\u0161\u0101 skaidrojumus.<\/span><br \/>\n<span style=\"color: #333399;\">Montesori izgl\u012bt\u012bba ir izgl\u012bt\u012bba dz\u012bvei. Lab\u0101kais ir pl\u0101not m\u0101c\u012b\u0161anos p\u0113c Montesori metodes vismaz tr\u012bs pilnu gadu garum\u0101, jo tas \u013cauj b\u0113rnam iek\u013caut Montesori metodes filozofiju sav\u0101 m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s praks\u0113. Vec\u0101kiem ir svar\u012bgi nopietni apsv\u0113rt, vai \u0161ie principi saskan ar vi\u0146u pieeju b\u0113rnu audzin\u0101\u0161an\u0101; nav v\u0113lams, lai at\u0161\u0137irtos tas, ko b\u0113rnam m\u0101ca izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113 un m\u0101j\u0101s.<\/span><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Speci\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas skolot\u0101jai Agitai Taurmanei ir fantastiska sp\u0113ja izprast b\u0113rnu v\u0113lmes, vajadz\u012bbas, prasme vi\u0146us uzklaus\u012bt, ieinteres\u0113t un m\u0113r\u0137tiec\u012bgi vad\u012bt m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s procesu. Lai p\u0113c iesp\u0113jas veiksm\u012bg\u0101ka b\u016btu iek\u013caujo\u0161\u0101s izgl\u012bt\u012bbas realiz\u0113\u0161ana, skolot\u0101ja Agita jau otro gadu apg\u016bst Montesori m\u0101c\u012bbu metodi. Speci\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas kabinet\u0101 ir ieg\u0101d\u0101ti Montesori m\u0101c\u012bbu materi\u0101li, k\u0101 ar\u012b vair\u0101ki\u00a0 plan\u0161etdatori, un citu m\u0101c\u012bbu l\u012bdzek\u013ci. Montesori&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":4802,"menu_order":3,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"class_list":["post-7346","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/7346","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=7346"}],"version-history":[{"count":8,"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/7346\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":8653,"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/7346\/revisions\/8653"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/4802"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/auseklitis.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=7346"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}